Cietā bio kurināmā – kokskaidu granulu ražotājs SIA “Graanul Pellets” savā trīspadsmitajā saimnieciskās darbības gadā saražojis 296,04 tūkst. t kokskaidu granulu, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš. “Tā kā pieprasījums pēc kokskaidu granulām pirmajā pusgadā bija zems, bija arī periodi, kad rūpnīca strādāja ar samazinātu jaudu. Gada otrajā pusē kokskaidu granulu tirgus lēnām atguvās, taču izejmateriālam cenas un ražošanas izmaksas pieauga,” teikts SIA “Graanul Pellets” vadības ziņojumā. Tajā norādīts, ka būtiskas sekas rūpnīcai radīja arī elektroenerģijas cenas pieaugums, kas izraisīja pat ražošanas apturēšanu. Uzņēmums norādījis, ka izejvielu pieejamība pirmajā pusgadā bija pietiekama, bet otrajā pusgadā ievērojami pasliktinājās, jo tika noteikti ierobežojumi piegādēm no Baltkrievijas. Uzņēmums paredz, ka šogad situācija izejvielu tirgū kļūs vēl sarežģītāka, tāpēc lielāka uzmanība tiks pievērsta izmaksu kontrolei un peļņas saglabāšanai.
SIA “Graanul Pellets” iesniegtais gada pārskats rāda, ka uzņēmums 2021.gadā apgrozīja 52,53 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 6,8 milj. EUR peļņu. “Uzņēmuma finanšu rezultāts, salīdzinot ar 2020.gadu, pasliktinājās, jo gada laikā pieauga visas galvenās izmaksu pozīcijas,” teikts SIA “Graanul Pellets” vadības ziņojumā.
Lielākā daļa no SIA “Graanul Pellets” saražotās produkcijas pērn galvenokārt bija industriālās kvalitātes granulas, jo šo granulu cena un pieprasījums tirgū bija daudz labvēlīgāks nekā premium kvalitātes granulām.
Pērn uzņēmums tehnoloģisko procesu uzlabšanas efektivitātē un ražošanas iekārtu uzturēšanā veicis vairākus ieguldījumus. Kopējie ieguldījumi pamatlīdzekļos sasniedza 1,4 milj. EUR.
SIA “Graanul Pellets” 2021.gadā bija darba devējs 42 darbiniekiem. Uzņēmums norāda, ka darba samaksā tas pērn izmaksājis 2,3 milj. EUR. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmums pagājušajā gadā samaksāja 620,60 tūkst. EUR, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 344,11 tūkst. EUR.
SIA “Graanul Pellets” patiesie labuma guvēji ir Anders Andersons un Raul Kirjanen no Igaunijas.