Lursoft Klientu Portfeļa monitorings ziņo par izmaiņām AS “Air Baltic Corporation” padomes sastāvā. Atceļot no amata pagaidu padomi, par jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Klāvs Vasks, viņa vietnieku – Kaspars Ozoliņš, bet padomes locekļa amatā – Andris Liepiņš. Lursoft dati rāda, ka tikai padomes loceklis Lars Thuesen saglabājis savu amatu. Viņš šajā amatā atrodas jau kopš 2017. gada.
Jānorāda, ka par AS “Air Baltic Corporation” pagaidu padomes priekšsēdētāju š.g. maijā bija iecelts Dins Merirands, bet padomes priekšsēdētāja vietnieci – Baiba Vīlipa.
Lursoft dati rāda, ka jaunieceltais padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks šobrīd ieņem amatus astoņu uzņēmumu vadībā, tostarp ir SIA “Tet” padomes priekšsēdētājs un AS “Citadele banka” padomes loceklis. Lidsabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Ozoliņš šobrīd vēl bez amata AS “Air Baltic Corporation” padomē ieņem arī SIA “LVR Flote” valdes locekļa krēslu, bet savulaik bijis gan AS “Latvijas valsts meži”, gan SIA “Latvijas Mobilais Telefons” padomes loceklis, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes loceklis, kā arī ieņēmis amatus vairākos citos uzņēmumos.
AS “Air Baltic Corporation” jaunais padomes loceklis Andris Liepiņš šobrīd ieņem arī SIA “Rīgas nami” padomes locekļa un VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētāja vietnieka krēslus.
AS “Air Baltic Corporation” apgrozījums 2022. gadā palielinājies līdz 493,83 milj. EUR, savukārt zaudējumi sarukuši līdz 53 milj. EUR, liecina Lursoft pieejamais gada pārskats. Balstoties uz Lursoft Multi atskaites informāciju, AS “Air Baltic Corporation” ar zaudējumiem strādājis pēdējos četrus gadus. “Air Baltic Corporation” konsolidētie ieņēmumi pērn sasniedza 500,2 milj. EUR, kas ir par 145% vairāk nekā 2021. gadā un tikai par 2% mazāk nekā 2019. gadā. Jānorāda, ka koncernā ietilpst gan mātes uzņēmums AS “Air Baltic Corporation”, gan arī SIA “Air Baltic Training”, SIA “Baltijas Kravu Centrs” un AS “Aviation Crew Resources”.
2022. gadā uz AS “Air Baltic Corporation” darbību negatīvu ietekmi atstāja vairāki faktori, tostarp Covid-19 Omicron izplatība un joprojām ar pandēmiju spēkā esošie ierobežojumi 2022. gada pirmajā ceturksnī, Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošo notikumu ietekme uz uzņēmuma darbību un degvielas izmaksām, kā arī ievērojams lidmašīnu dzinēju trūkums. Tā rezultātā tika ierobežota airBaltic spēja lidot ar pilnu kapacitāti un uzņēmums, lai nodrošinātu darbību vasaras mēnešos, bija spiests nolīgt ACMI lidmašīnas.
Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka AS “Air Baltic Corporation” turpināja paplašināt savu floti, pievienojot tai septiņas jaunas A220-300 lidmašīnas un divus 1521G rezerves dzinējus. Vasaras sezonā aviosabiedrība bija nodevusi ACMI nomā Eiropas valstu nacionālajām aviosabiedrībām 11 lidmašīnas. “2022. gadā sakarā ar karu Ukrainā airBaltic nācās veikt būtiskas korekcijas maršrutu tīklā. Kara sākšanās nozīmēja tūlītēju divu lielāko austrumu tirgu zaudēšanu. Visi lidojumi uz Krieviju un Ukrainu tika atcelti. Tā rezultātā, lai nodrošinātu lidmašīnu flotes efektīvu izmantošanu, airBaltic īsā laikā izvietoja vairākas lidmašīnas ACMI tirgū,” teikts AS “Air Baltic Corporation” vadības ziņojumā.
Pērn AS “Air Baltic Corporation” pārvadāja 3,34 miljonus pasažieru, liecina gada pārskata informācija. 2021. gadā uzņēmums pārvadāja 1,63 miljonus pasažieru, 2020. gadā – 1,34 miljonus, savukārt 2019. gadā – 5,05 miljonus pasažieru.
Pagājušajā gada beigās koncerna uzņēmumi nodarbināja vairāk nekā 2,1 tūkstoti cilvēku, kas ir par 38% vairāk nekā gadu iepriekš. No tiem 1,47 tūkstoši strādāja AS “Air Baltic Corporation”. “Darbinieku skaita pieaugumu ietekmēja pieaugošais lidojumu apjoms salīdzinājumā ar 2021. gadu, kā arī cerības uz turpmāku tirgus atveseļošanos un plānotais lidmašīnu skaita pieaugums 2023. gadā,” norādījis AS “Air Baltic Corporation”. Aizvadītajā gadā uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 27,04 milj. EUR, no tiem 16,76 milj. EUR veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 9,42 milj. EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.